15 Maijs. Kārlis Ulmanis

Aizsargi bija galvenie 1934. gada 15. maija apvērsuma tiešie izpildītāji. 1936. gadā par augstāko aizsargu vadoni tika pasludināts valsts un ministru prezidents K. Ulmanis. 1937. gadā aizsargu organizācija tika pakļauta sabiedrisko lietu ministram. Pastāv viedoklis, ka pāriešana Sabiedrisko lietu ministrijas pakļautībā 1937. gadā mazināja aizsargu militāro lomu un nozīmēja lielāku LAO pārorientēšanos uz patriotisko, ideoloģiskās audzināšanas un kultūras darbu. Aizsargi kļuva par privileģētu organizāciju ar nodokļu atlaidēm un plašu rīcības brīvību sabiedriskās un saimnieciskās darbības jomā. Pēc LU vēstures profesora Ilgvara Butuļa domām, pēc Savstarpējās palīdzības pakta starp Latviju un PSRS noslēgšanas, baidoties no PSRS iespējamās reakcijas, Aizsargu vadība “apzināti neorientēja aizsargus darbībai, kas būtu adekvāta sarežģītajai situācijai, kultivējot skaistus melus par Latvijas jauno ģeopolitisko situāciju”. Žurnāls “Aizsargs” apgalvoja, ka “PSRS bāzes Baltijā nenozīmējot Maskavas iejaukšanos šo valstu iekšējās lietās”. 30. gadu otrajā pusē LAO bija 68 tūkstoši biedru (ieskaitot sieviešu un jauniešu nodaļas) jeb 3,6% valsts iedzīvotāju. Kara gadījumā aizsargi 1931. gadā spēja dot 30 tūkstošus ekipētu vīru, 60 – 70% aizsargu bija armijas militārā dienesta pieredze.

Atbildēt