1919.gada 20.martā, Liepājā

Latvijas Pagaidu valdības noteikumi par aizsargu nodaļu dibināšanu pagastos (20.3.1919.)

[1919. gada 20. martā, Liepājā]

No laukiem nemitējas pienākt ziņas par laupīšanām un zādzībām. Lai varētu pret šīm parādībām sekmīgi vest cīņu un lai vispārim radītu uz laukiem plašāku drošības un likumības pamatu, tad Pagaidu valdība nolēmusi iekārtot vietējus aizsardzības spēkus, uzliekot šķirām, kuras tagad no nedrošības uz laukiem visvairāk cieš, sevišķus aizsardzības pienākumus, un nosaka:

1. Katrā pagastā nodibināma aizsargu nodaļa kārtības un miera uzturēšanai.

2. Aizsargu nodaļu ierīko un tās pienākumus izpilda pagastā dzīvojošie zemes īpašnieki, māju un muižu rentnieki, rūpnieki un tirgotāji. Pienākuma nesējs var sevišķi svarīgos gadījumos ar nodaļas priekšnieka piekrišanu, kuram par to jāziņo apriņķa priekšniekam, dot vietnieku, par kuru pienākuma nesējam jāatbild.

3. Katrā pagastā izpildkomitejas priekšsēdētājs sasauc uz 30. martu otrā pantā minētos pagasta iedzīvotājus uz aizsargu nodaļas pirmo sēdi, kuru vada pašu dalībnieku izvēlēts priekšstāvis.

4. Aizsargu nodaļas pirmā sēdē saraksta nodaļas dalībniekus, izstrādā nodaļas darbības vispārīgo plānu, sadala pagastu iecirkņos un izvēl pagasta aizsargu nodaļas priekšnieku.

5. Saziņā ar aizsargu nodaļas priekšnieku katrs iecirknis vai arī iecirkņi kopā ievēl savu pārzini, kurš ir padots aizsargu nodaļas priekšniekam.

6. Par aizsargu nodaļas ierīkošanu jānosūta protokola noraksts apriņķa priekšniekam un Iekšlietu ministrijai. Aizsargu nodaļas priekšniekam jāierodas arī pašam pie apriņķa priekšniecības.

7. Pagasta aizsargu nodaļas priekšnieks iesniedz nodaļas dalībnieku sarakstu apriņķa priekšniekam apstiprināšanai, kurš arī vispārīgi pārraudzības ceļā dod rīkojumus aizsargu nodaļām.

8. Apriņķu priekšnieki apgādā nodaļām ieročus un nosaka saziņā ar atsevišķas nodaļas priekšnieku, kādiem nodaļas dalībniekiem ieroči izsniedzami.

9. Aizsargi pārskata noteiktā kārtībā savu iecirkni katru nakti no krēslas līdz gaismai un vajadzības gadījumā izpilda savus pienākumus arī dienā.

10. Atsevišķie iecirkņi uztur savā starpā sakarus un sniedz viens otram palīdzību.

11. Aizsargu nodaļu dalībniekiem ir tiesības apcietināt pie nozieguma pieķertus, kā arī ņemt pagaidu apcietinājumā šaubīgus un aizdomīgus. Tāpat aizsargu nodaļu dalībnieki var rīkoties ar policijas varas tiesībām visos gadījumos, kur tas izrādītos par nepieciešamu un kur valsts policijas priekšstāvis nav klāt.

12. Par visiem apcietināšanas gadījumiem jāziņo, vēlākais, 24 stundu laikā vietējam policijas priekšstāvim un, kur tāda nebūtu, apriņķu priekšniecībai 3 dienu laikā.

13. Aizsargu nodaļu dalībnieki lieto ieročus, kad viņiem uzbrūk vai kad nav citas iespējas noziedznieku apcietināt vai arī novērst uzbrukumu.

14. Katram aizsargu nodaļas dalībniekam vajag būt apliecībai no nodaļas priekšnieka.

15. Apriņķu priekšniekiem jāgādā, ka aizsargu nodaļu dalībnieki iemācās lietot ieročus un zin savus pienākumus, kādam nolūkam apriņķa priekšnieki var ņemt palīgā sevišķus instruktorus.

16. Šie aizsargu pienākumi ir klaušas pa kara stāvokļa laiku, un par tām atlīdzību neizsniedz.

17. Par klaušu neizpildīšanu sods līdz 6 mēnešiem cietuma vai naudas sods līdz 10 000 rubļiem.

Ministru prezidents K. Ulmanis

Iekšlietu ministrs Dr. Valters

Avots: Dokumenti stāsta. Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. Rīga: Zinātne, 1988. 304 lpp.>Nr.73, 152.-154.lpp.

Atbildēt