2.Ventspils Aizsargu pulka vēsture.

Ventspils apriņķī pirmās aizsargu nodaļas tika noorganizētas sākot no 1919.gada aprīļa mēnesi. Sakumā šiem aizsargiem nebija nekādas nozīmes, jo apriņķī vēl valdīja vācu karaspēks, kuri aizsargu attīstībai lika visādus šķēršļus un rezultāta aizsargu organizācija skaitījās tikai uz papīra. Jūlijā sākumā, 1919.gadā, kad vācu karaspēks bija spiests atstāt Ventspils apriņķi, sāka no jauna organizēt pagastos aizsargu nodaļas.  Atkārtotam uzaicinājumam iestāties aizsargos atsaucas maz cilvēku. Sevišķi pasīvi pret aizsargu organizāciju izturējās vietēja inteliģence. 

Aizsargiem nebija komandieri ar militāro izglītību, kuri varētu uz pareiziem pamatiem noorganizēt aizsargu nodaļas, trūka ieroču un ekipējuma. Šautenes aizsargiem sāka izdot 1920.gadā, kuras  daudzas bija bojātas. Piemetām,  Dundagas pagastā aizsargu nodaļai bija izsniegtas 7 šautenes un tas pašas nederīgas. Nebija noorganizēta pienācīga propaganda. Kas sniegtu iedzīvotajiem plašu informāciju par aizsargiem. Tikai 1921.gadā Ventspils apriņķa aizsargi sāka aktīvāk darboties, kad par apriņķa priekšnieku iecēla Dāvidu Šmitmani (triju zvaigžņu ordeņa virsnieks). Pateicoties viņa organizatora spējām Ventspils aizsargi īsā laikā pārveidojas par organizētu, disciplinētu, labi bruņotu spēku.

Pie aizsargu pulka noorganizēšanas un izveides nostrādāja propaganda par aizsargiem un viņu nozīmi, tas daudz palīdzēja.  Pamatojoties uz K.Ulmaņa 1919.g. marta rīkojumu (LR aizsargu organizācijas dibināšanu apriņķos) Ventspils apriņķa pagastos un Ventspils pilsēta tika sasaukti zemes īpašnieku saimnieku, māju un muižu rentnieku, rūpnieku, un tirgotāju sapulces. Tika sastādīti aizsargu saraksti un izvēlēti nodaļas komandieri, kā arī pagasti sadalīti pa iecirkņiem apsardzības ziņā. Toreiz aizsargu nodaļas bija domātas kā palīgs policijai pie laupītāju gūstīšanu, kuru bandas klejoja pa Ventspils apriņķa mežiem, kā arī iekšējas miera un kārtības uzturēšanai. 1923.gada aizsargu nostiprināšanas darbs bija sasniedzis jau to pakāpi, kas deva iespēju no aizsargu nodaļām sastādīt jau citu pakāpi, kas deva iespēju, no aizsargu nodaļām sastādīt aizsargu pulku, sadalot to bataljonos un rotās. 

1923.gada 10.jūnijā Ventspilī notika pirmie aizsargu pulka svētki un pulka karoga iesvētīšana. Goda viesis svētkos ņēma dalību valsts prezidents J.Čakste, ministru prezidents J.Pauļuks un iekšlietu ministrs A.Birznieks. Karogu, kurā bija ierakstīta devīze ‘’Par mieru, kārtību, drošību’’ pulkam pasniedza valsts prezidents.

Ventspils pilsētā toreiz bija saplūduši noziedzīgie elementi, kas sāka apdraudēt iekšējo mieru un drošību. Tamdēļ radās nepieciešamība noorganizēt arī tur aizsargu nodaļu, jo garnizona Ventspilī nebija, izņemot dažus kareivjus pie kara apriņķa pārvaldes. 1925.gada februārī ar iekšlietu ministra piekrišanu Ventspils pilsētā notika pirmā apspriede par aizsargu rotas dibināšanu un 17.martā tā iesāka savu darbību. 1925.gada 1.novembrī notika pirmā pulka mācības un nodibināta pūtēju orķestris. 1926.gadā radās iespēja pulku sadalīt divos bataljonos. Pirmajā bataljonā tika ieskaitītas 1.un 2. Ventspils pilsētas aizsargu rotas. Otrajā bataljonā 3. un 4.rota, bet jātnieku eskadrons palika kā atsevišķa apakšvienība. 1928.gadā 2. Ventspils aizsargu pulks bija izaudzis tik liels, ka to dalīja bataljonos un rotās. Tika arī izveidota sakaru komanda no motociklistiem un velosipēdistiem, kā arī atsevišķa strēlnieku komanda. 1929.gada pie Ventspils aizsargu pulka tiek dibināti aizsardžu pulciņi. Līdz pat 1940.gadam Ventspils aizsargu pulka aizsargi piedalījās dažādos pasākumos un militārās mācībās. Ventspils pilsētā Skolas ielā 4 atradās 2. Ventspils aizsargu pulka štābs. 

     1936. gadā par augstāko aizsargu vadoni tika pasludināts valsts un ministru prezidents K. Ulmanis. 1937. gadā aizsargu organizācija tika pakļauta sabiedrisko lietu ministram. Organizācija tika likvidēta 1940.g. 23. jūnijā Latviju okupējot PSRS karaspēkam. Oficiālā versija bija, ka jaunajos apstākļos aizsargi esot zaudējuši nozīmi un nepieciešams “visas militārās organizācijas sakļaut ar Latvijas armiju. Aizsargus, kas pēc vecuma bija derīgi karadienestam, ieskaitīja armijas rezervē, bet pārējos – zemessargos.

      Visa organizācijas manta un ieroči formāli pārgāja Sabiedrisko lietu un Kara ministriju rīcībā. Atbruņošana sākās 1940.g.25.jūnijā, kad ar sabiedrisko lietu ministra Blaua un aizsargu priekšnieka ģenerāļa Praula rīkojumu trīs dienu laikā aizsargiem pienācās nodot ieročus. Visi Aizsargu organīzācijas nekustamie īpašumi arī tika atņemti. Gandrīz visa bijusī organizācijas vadība 1940.-1941. gados (daži 1946. gadā un vēlāk) tika arestēta. 

Nekustamos īpašumus Latvijas aizsargu organizācija nevar atgūt līdz pat mūsu laikam, jo  nav pieņemts likums par nekustamo īpašuma atgriešanu organiācijām.

2.Ventspils aizsargu pulkam bija arī vairāki privātipašumi.

1.Ventspils apriņķī Ēdoles pagastā Ēdoles aizsargu nams 0,95 ha, kurš uz 1938.g. 22. marta Iekšlietu ministrijas akta pamata īpašuma tiesības apstaprināta Aizsargu organizacijai 

2. Ventspils aprinķa Ugāles pagastā zemes gabals atdalīts no Ugāles muižas 0,59 ha, kuš uz 1933.g. 21.septembra Zemkopības ministrijas akta pamata īpašuma tiesības nostiprinatas Aizsargu organizacijai.

3. Ventspils aprinķa Puzes pagasta nekustamais īpašums platībā 1514 kv.mtr. Pamatojoties uz 1939.gada 22.jūlijā ar Puzes patērētāju biedrību noslēgto pirkuma līgumu īpašuma tiesības apstiprinātas Aizsargu organizacijai.

4. Ventspils apriņķī Ugāles pagastā nekustamais īpašums ‘’Ugāles aizsargu nams’’  2,082 kv atdalīts no ‘’Ugāles pagasta nams’’. Pamatojums 1940.g. 23.marta dāvinājuma līgums – īpašuma tiesības nostiprinātas Sabiedrisko lietu ministrijas Aizsargu organizācijai.

5. Ventspils apriņķa Užavas pagastā nekustamais īpašums ‘Šārnates aizsargu nams’’ 1650 kv atdalīts no Sārnates pagasta zemes. Uz 1940.g. 29.februāra dāvinajuma līguma pamata īpašma tiesības nostiprinātas Aizsargu organizacijai.

1 thought on “2.Ventspils Aizsargu pulka vēsture.

Atbildēt