Aizsargs Jānis Daliņš

Aizsargs bija arī bija visiem mums labi zināmais soļotājs Jānis Daliņš (8.pulks).
1932. gada Vasaras Olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs. Daliņa iegūtā medaļa ir pirmā olimpiskā medaļa, ko ieguva Latvijas sportists startējot zem savas valsts karoga. Savas karjeras laikā dažādās distancēs ir uzstādījis 7 pasaules un vairāk kā 40 Latvijas rekordus soļošanā.
Savu otru lielāko panākumu Jānis Daliņš izcīna divus gadus pēc Losandželosas sudraba. Pirmajā Eiropas čempionātā vieglatlētikā Turīnā, startējot 50 kilometru soļojumā, Daliņš izcīna pārliecinošu uzvaru, esot vadībā visā distances garumā.
Pirms Berlīnes Olimpiskajām spēlēm Daliņš tiek uzskatīts par vienu no favorītiem, ko viņš apstiprina arī distancē, kur vēl līdz 30. kilometram ir soļojuma vadībā. Tomēr sportista kājās iemetas krampji, kurus viņš nespēj uzveikt un 35. kilometrā no sacīkstes izstājas. Latvijai olimpisko bronzas medaļu izcīna cits valmierietis – Adalberts Bubenko.
Pēc Berlīnes Olimpiādes Daliņa panākumi vairs nav tik spoži, arī pats sportists lielāko vērību pievērš savai saimniecībai un ģimenei. Neskatoties uz to, Daliņš līdz 2. Pasaules kara sākumam ietilpst pasaules soļošanas elitē un gatavojas startēt arī 1940. gada Olimpiskajās spēlēs, kas bija paredzētas Helsinkos. Tomēr karš izjauc šos plānus. Daliņš gan turpina startēt Latvijā un savu pēdējo Latvijas čempiona titulu izcīna vācu okupācijas laikā 1942. gadā.
Savās pēdējās sacensībās Jānis Daliņš startē jau pēc kara, esot emigrācijā. 1947. gadā viņš uzvar stadiona soļojumā Nirnbergā.
1944. gadā, tuvojoties Padomju armijai, Daliņu ģimene izbrauc uz Vāciju, kur arī sagaida kara beigas. 1949. gadā Daliņi dodas uz Austrāliju, kur sportists pavada visu atlikušo mūžu. Trimdā Daliņš arī teicis savus pazīstamākos vārdus:
“Galveno cīņu savā mūžā es tomēr esmu zaudējis – tā bija vissvētākā cīņa – par Latviju.”

Atbildēt